| |
[Nov. 16th, 2010|10:53 pm] |
Ziniet to sajūtu, kāda ir, kad tusiņš ir bijis ilgs un vērienīgs, māja sapostīta, nauda notērēta un visiem ir palikts parādā, kad esi bijis skaļš un grandiozs un tad pamodies kādu rītu tā visa vidū un visi ir aizvākušies, lai nekad nezvanītu un tie, kas pa stūriem palikuši, ir no jautriem kopā svinētājiem kļuvuši par ideju norūgtinātiem un saslimdinātiem pohujistiem.
Lūk tāda, man šķiet, šobrīd ir Amerika.
p.s. Nē, man tādi tusiņi nav bijuši, bet toties ir spēja iztēloties. |
|
|
