22 October 2013 @ 11:21 pm
 
it kā gāju uz pankūku vakaru (zin kā, ja jums mani vajag kaut kur piedabūt aiziet, tad vienkārši sakiet, ka tur ir ēdiens. nebūs divu domu), bet attapos klausoties mācītājā. nu pie pankūkām jau tiku, viss baigi forši.
ja cilvēks zina, par ko runā, tad vienmēr ir interesanti klausīties. un man nav pilnīgi nekas pret ticīgiem cilvēkiem, man viņi vienmēr likušies pat kaut kādā veidā iedvesmojoši. tomēr nekad, nekad nepiekritīšu tam, ka, ja cilvēks netic dievam, viņa dzīve būtībā ir norakstīta, viņam neizdosies sasniegt savus mērķus un būt laimīgam. tāpat man nešķiet pareizi teikt, ka nav nekāda vidusceļa t.i. ja tu neesi dieva bērns, tu esi velna pusē. ē, ko ? es neesmu nekur, es vienkārši esmu. katram ir sava izvēle, kaut kāda sava pārliecība, un pie tā arī būtu jāpaliek. nezinu, es pat tā īsti neprotu aprakstīt to, ko gribu pateikt.
lai nu kā, bet kaut kas ar mani te pēdējās dienās dīvains notiek, un tieši tāpēc es tik ļoti gribu nākamnedēļ aiziet uz tiem "studentu pieturas" pasākumiem, paklausīties iedvesmojošus tekstus un varbūt mazliet vairāk saprast, ko es vispār gribu. meh