| |
[Apr. 14th, 2020|08:36 am] |
|
Brokastojot piefiksēju risinot domu lenti par Remarka Trīs Draugiem. Par to kā tik daudzi apkārt veica pašnāvības veselām ģimenēm, ka tas jau nogurdināja un notrulināja. Par to, cik meitene inflācijā dzīvoja atšķirtu, finansiāli stresa neapgrūtinātu dzīvi un to, kā viņai mirstot, tas puika taču nebija pat pieļāvis domu, ka viņa ņems un nomirs. Un kā man tas likās romantiski, bet ne sūda - miršana taču ir darbība sevī, var teikt, ka viņai nelaimējās ne tikai neizdzīvot bet arī nenomirt kopā ar kādu, kurš saprot un pieņem, kas notiek tā visa gaitā. Pusaudža gados lasīju, tad jau tas liekas pareizi, gaidīt uz brīnumu un neticēt nāvei. Varbūt atceros šķībi. |
|
|
