Nupat, pārnācis no meža, apsēdos apēst maizīti ar sieru un mirkli vilcinājies, izņēmu arī paciņu ar jocīgo vīriņu uz divu olu pusīšu fona, kas "dod mums labāko". Kā tas nāk, es domāju košļādams, ka Provansas vēlētāju apgabala elektorāts vēl nav izdarījis spiedienu uz saviem runasvīriem, ka par Provansas majonēzi drīkstētu saukties tikai attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā ražotais pulveru, ūdens un etiķa sajaukums. Vai vismaz paģērētu maksāt provansiešiem par cēlā vārda nēsāšanu.
Galu galā, šampanietis ārpus Šampaņas jau pārtapis par dzirkstošo vīnu, fetas siers Latvijā evolucionējis par tetas sieru un re, arī divu sieviešu kaislība ārpus zināmās salas tiek gatavota nosaukšanai kādā prozaiskākā vārdā.
Tā jau ir - mūsdienās masu produktu ražo attiecīgā ešelona valstis, gudrie un zinošie pārdod licences, tiesības piederēt preču zīmei un tamlīdzīgi vai vismaz pieprasa kompensācijas (starp citu, Afrolatam vēl ir ko mācīties no Vīzentāla centra šajā jomā). Iespējams, ka meklēt izeju no inflācijas vajadzētu megaprasībā pret Poliju, Lietuvu, Krieviju, Vāciju, Zviedriju, ak jā, arī Igauniju un ko tik vēl ne - par dzīvā spēka zaudējumiem un morālo kompensāciju "par okupētajām teritorijām" ?