Halina

Ir dīvaini strādāt uzņēmumā, kur katru vadības lēmumu uzreiz uzņem ar skepsi, neapmierinātību, pat izsmiešanu un klusu protestēšanu.

Bet es saprotu darbiniekus.
Un jo vadība vairāk cenšas "izveidot uzņēmuma kultūru" "kopības sajūtu" jo vairāk kurn darbinieki (protams aiz muguras).

Nu piemēram, 2x nedēļā ir brokastis (ko kāds brīvprātīgais darbinieks par uzņēmuma naudu sagādā), parasti maizītes, desa, siers. Un kādreis arī kaut kas personalizētāks.
Bet tad nāk īpašnieks un sāk dzīt visus sēdošos ēst (nu sajūta tāda riebīga, itkā ar pātagu un ka tas būtu dzīvības un nāves jautājums). Un ja tas nav brīvprātīgi, tad protams, nevienam tas nepatīk.

Jaunākais izgājiens. Uz Ziemassvētku pasākumu, kur protams visiem smuki jāģērbjās (uzvalki, kokteiļkleitas) izdalīja tumši zilas silikona aproces. Tā teikt, ieejas kontrolēsanai.
Super. Pie manas sarkanās kleitas un pērļu aproces tas ļoti ļoti piestāvēs. Kas var būt labāks par to.

Nu principā ballītes moto un silikona aproce vairāk izklausās pēc nodilušām džinsenēm un rūtaina krekla
(yyyy rocks!, kur yyyy jāaizstāj ar uzņ. nosaukumu) Ielūguma bilde arī izksatījās, ka visi priecīgi ar silikona aprocēm, paceltām rokām tusē ap eglītim, nevis glīti sēž restorānā ar sakrustotām kājām un ēd dārgu ēdienu.

Mans tiešais priekšnieks pateica, ka varot iztikt bez tāda pasākuma un iešot ēst citur, ja bez aproces ēst nedos.

Un vēl.

Izdomāja vākt naudu dāvanām valdes locekļiem. Par ko, tas protams nav skaidrs. Liela daļa darbinieku teicās neziedot. Nesen viena kolēģe vēl pastāstīja konkrētu gadījumu, kādēļ viņa negrasās ziedot to naudu. Priekšnieks arī vairākas dienas pukojās, ka neko negrasoties dot. Es neiedevu naudu. Bet nezinu vai piemēram priekšnieks beigās tomēr to izdarīja... tā teikt skaļi pukojas bet patiesībā to izdara.

Bet kāda jēga iekasēt no neapmierinātiem darbiniekiem naudu par dāvanām priekšniecībai, ja viņi ar to ir vēl neapmierinātāki?

Atceros tikai vienu gadījumu savā iepriekšējā darba dzīvē tika pasniegta dāvana vadībai. Un toreiz nekādu naudu no darbinieku makiem neiekasēja. Un toreiz tā dāvana tiešām šķita nopelnīta.