Strautā kūru uguntiņu:
Lai sildās( i) tie ļautiņi,
Kas man laba nevēlēja.
Kas man laba nevēlēja,
Moka manu augumiņu,
Salauž manu dvēselīti,
Sacērt manu mīļu tautu.
Kas mirst vecs, kas mirst jauns,
Kas mirst sauli neredzējis.
Lai sildās(i) tie ļautiņi,
Kas par mani pasmējās,
Kas nelika savu sirdi
Tautas gara krātuvē.
Lai sildās(i) tie ļautiņi,
Kas no Dieva apzeltīti,
Bet kā mazas dvēselītes
Krūmos sēž slēpušās.
Lai sildās(i) tie ļautiņi,
Kas no tautas pūra lādes
Visu mantu izlaupīja.
Uz akmeņa malku cirtu,
Strautā kūru uguntiņu:
Lai sildās( i) tie ļautiņi,
Kas man laba nevēlēja.
Lai sildās(i) tie ļautiņi,
Kas aiz cita kunga skrēja.
Lai sildās(i) tie ļautiņi,
Kas no mātes nāves smēja.
Lai sildās(i) tie ļautiņi,
Kas pa tukšu buldurēja.
Lai sildās(i) tie ļautiņi,
Kas guļ nāves miedziņā.
Uz akmeņa malku cirtu,
Strautā kūru uguntiņu :
Lai sildās( i) tie ļautiņi,
Kas par tautu pasmējēs.