meklēju kastaņu lapas, neatradu. staigājot pa parku uzpeldēja senas bērnības atmiņas, pat atcerējos savu 1. slikto sapni ever, kuru pirms kādiem 11 gadiem, ejot pa parku, stāstīju mātei un viņai tas šķita smieklīgs.
es bieži saku nē. šoreiz pateicu jā, un man nākamnedēļ būs randiņš, lol. bet kādēļ gan ne.