silueti atkārtojas lai viņam piekārtotos un ved sveces liesmās no viena gala otrā jau gaida sienas krāsas. es biju uz izdedža kāpslis, mēs karojam ar ākstiem. muguras smadzenes un džezs mitrā kafejnīcā siltumnīcā efektīvi pielikt krūzi pilnu ar svecēm laistīties liesmās. mēs instrumentus jau sakrāvām automobilī, mēs laižam uz laukiem pēc ledenēm mēs klausāmies, kā lauskas pastarpināti mūs radiē cauri klusumam, kurā karājas krēsli un šķēres. magnētiskās tapetes klusi čaukst, ellei nonests skalps, parīze izplešas tāpat kā kolonas un balkoni, un kāpnes, pelnutrauki, svaigi gurķi un tas, kā naktī drebinas gaismas punkti. mēs izmantojam telpu formulās un mums maigi neviens nepateicas visas nakts garumā. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
