no desām mēs aizbēgām, kā pa pagalmu skrēja suns. mums jautāja, vai mēs nevēlamies dzert līmi. mēs bijām sarkani no pārsteiguma, mūsu rokas netrīcēja. gāja pagalsms un gāja iela paralēli, mēs gājām kā sēnes atnesuši, mēs gājām kā savu labumu meklēdami. es uzliku roku uz pakaramā un stāvēju lai stāvētu taisni, ne slīpi, ne sašķietbti, mēs krājām savu labumu, mēs sevi medikējām. visiem stabiem ir savas istabas, visiem māju pagalmiem ir sava rasa uz rudeni tas viss izskatās kā mazsalacā, lai kur pasaulē nelītu lietus, tas nekad mūs neatstāj vientuļus. es biju uz vilcis helmetu un izskatījos pasarkgāts pret bēdām, es cīnījos pret bēdām un na manā pulkā manā bataljona divīzijā, es nodalīju divas pamattēzes šajā darbā, es biju un paliku, es esmu puika. mājās gājām pa saullēktu. mūsu rokas skaārās ārā pa augto stūri un mēs tērzējām par bulīmiju un liekēdību. mēs bijām par isām reizēm saskatīti vienlaicīgi mun mēs gribējām padzerties slime. bukareste, kaut kādi traucējumi, mē s turpinām sevi uzturēt. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
