Viena lapa -

mazais banijs ieradās teātrī un bija pārsteigts par atsaucību mazajā teātrī. bija iestājusies diena un viņam nāca ārā nāca atpakaļ reiz palaistas sievas. nāca un teica, ar vsesliem teikumu kalniem ar atsauču grēdām ar biļeteniem un depešām līdz viņi sastājās visi un vienkārši skatījās kino krēslos gulēja zamšs un lejā kaut kas kustējās mes skatījāmies uz savām kājām un nebija ne mirkļa, kad mūsu vedējtēvi mitinājās šajā kaatastrofā ar garām laistām iespējām un mēs savas zeķes pielūdzām