pamanījies izdzēst ātrāk, kā es iekomentēt, bet man vienalga gribējās to uzrakstīt :D tātad:
man ir tā pati problēma. tikai es to skaidroju savādāk. jaunībā mēs par visu zinām pareizo atbildi. gadiem ejot zināšanas papildinās, izrādās, ka gandrīz uz katru jautājumu, ko mēs zinājām, ir iespējamas vairākas atbildes. jo vairāk mēs mācāmies, jo vairāk uzzinam par visām sīkajām detaļām, kas savstarpēji viena otru ietekmē un var mainīt rezultātu. un galu galā nonākam no attieksmes "jā, tas ir tā un tikai tā" līdz "visticamāk tas varētu būt tā, ja izpildās tas, tas un vēl šitas". tāds nedaudz perverss efekts..

(Reply to this) (Thread)

uzrakstīju, un kaut kā sabijos, ka tas varētu izklausīties ne tā, jo vēl arvien jau ir tā, ka par dažām lietām es saku "tā ir, un viss", bet tie tikai principi.

un lūk, nepatīkamais visā tajā, ka "tas ietekmē to un ietekmē šito un, ja to ieliek citos apstākoļos, tad ietekme būs citāda", ir - nekas vairs nebūs melns un balts, būs tikai pelēks, jo "viss ir atkarīgs no". bet tā jau nav.

tikai 17/18 gados man likās, ka, nu, you know :) es zinu, es zinu, un tāpēc es daru, ko gribu, kā gribu, and ya'll are beneath me! i rulz, tā teikt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

;) vienmēr var paskatīties no otras puses - ja agrāk bija tikai melns un balts, tad tagad ir visās iespējamajās krāsās

(Reply to this) (Parent) (Thread)

that is so true! :)

(Reply to this) (Parent)