|
galvanizatori galvenais lai nav svēti un lai sirds neaisniedzas līdz somai, jo tad viņai būs izstaipītas rokas un ar tādām rokām autodromā nerādieties, bērni, jo tad jūs to stūri nejaudāsiet pagriest laikā un ietesīsieties burgeru ēstuvē ak pasargā mani no taukiem krūtīs kad es elpoju man vajag tīru elpvadu man vajag tīrus dziedzerus es girbu būt kosmonauta ādā un es gribu lai mani klausa mana galva mans prāts lai ir kā tevī tā arī manī un lai man nekad nav kārdinājums kārpīties sniegā, svešos audos, svešos auto, lai man benzīns nesmird mājās, lai man ir tīras drēbes, lai manos cimdos zaļo āboliņš, lai manā šallē šalko vējš, lai man ir silta cepure un lai manos acu dobumos ienākušais samosfals lielais bifelis savvaļas bizonis, lai viņš man stāsta par indiāņu teikām, kā tās tika sarakstītas, kādas ādas krāsas gulašs bija to pamatā, kas mums lika samulst, kad mums atveda tortes un ar naftu iekrāsoja skropstas un ar lenci pārmeta krustu ej skolā, es nesīšu grāmatas kā savu kluci un tad smirdēs tēvija tad tās smirdīgajos vējos lidos kara lidmašīnas tādas bez radaru uztveres bez cilvēku uztveres tikai mikroskopisks punkts kosmosā, kurš neko nenozīmē, tāpēc nospiedīsim pogu, tā lidos mums cauri un ietrieksies sienā, es piezvanīšu uz ateju un sarunāšu savu ateju tieši laikā bez kavējumiem un gaidīšanas, bez tualetes papīra garuma saskaņošanas, bez sarkšanas un bez bālēšanas, es ālēšos, bet tad man pieleks, ka visi cilvēki ir truli buļļi un es kaitināšu savu sapratni, es tai izvirzīšu ultimātumu es spēlēšu amerikāņu futbolu es braukšu autobusā ar muti pie stikla ar pieri skaitīšu redeles uz tilta ar muti gramstīšu likvidētus cilvēkus ar birztalu pa priekšu slaucīšu savus priekštečus nost no ceļa es braucu ar savu kamazu ar leketrības kulbu rokā es ienāšu jaunā gadsimtā un man būs vaļā ķūlis cienājieties bērzu tāsis uzlejiet man brangu liepziedu tēju un netraucējiet manos prjaņikos ir dzīvība tā ir embriju atmiņa, kas mums palīdz ik dienas atdzimt no jauna un neteikt bezjēdzīgus mū no rītiem pamostoties mēs sākam pūt pret vakaru mēs esam šķīsti sapnī mēs lidojam peldam un skaldam malku, metam līkumu, kur tas nav vajadzīgs, mēs adām pasaku un no rīta mēs esam lietpratēju un firmu vadītāji mēs esam glaukomāti un mums pukst sirds es gribētu dzirdēt klausulē īstu cilvēku es gribētu viņam uzdot jautājumu - kā tevi sauc |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
