|
ševeļura pienāk pie trompetista un bāž viņam kabatā naudu, vienlaicīgi mēģinot izzagt trompetes uzpirksteņus, kas glīti ieguldīti tajā pašā kabatā. ja jūs kādreiz nodomājat kādu aplaupīt, dariet to ar ētisku piesārienu, nekad neapbižojiet nelietīgus dzērājus, novārtā pamestas sievas, kraukšķīgus bērneļus nekad nebarojiet izsalkušiem gulbjiem, bet tā vietā iekārtojieties ērti ložā un laidiet slaidus zaļos lejā zālē kurnošajiem. tie ietriecas viņiem matos, salīp un sāk rūgt. pie aiziešanas mājās vai vakara turpināšanas pie draugiem kāds no blakusložas būs mananījis nemājīgu šķidrumu viņu matos un nevēlēsies piebiedroties, tādējādi kompānija paliks šķidra un tāds pats paliks matu ansablis uz galvas - šķidri mati, tā ir pirmā plānprātības pazīme un es jums neieteiktu uzvesties kā kautiem, jo vienreiz pienāks tas brīdis, kad būs jāguļ pie operas strūklakas un jādabū trūkties no nakts dežūras mašīnas, kas jūs savāks, patrieks vai apkaunos vispubliskākajā vietā jums čurājot uz biksēm. un tad tāds nekāds ar puņķiem matos, neēdis un sačurātām biksēm jūs no rīta agrumā stāvēsiet ar trīslitru burku pie operas kases un mēģināsiet iebarterēt vienu biļeti sev un vienu biļeti savam sunim, kas ir miris, kas ir sadedzināts, kura pelni nav izaisīti, kura pelni vēl rotā jūsu pirkstus. sunis burkā, jā, tā ir mūsu jaunā operete dziļā sadarbībā ar dž dž, un es jūs ielūdzu paskatīties uz manām ledenēm, kad tās skatuves gaismā mirdz, kad tās vēsta par ģēniju, kura nekad nav bijis, ha ha, kāda alegorija ar prjažņevas pludmali, kurā es gulēju, kurā es dzērumā iestūrēju un kurā bija sākums šim stāstam, kurā ir smiltis, kurā ir burti, atstarpes un kurā ir daļa manas gaļas. ēdiet |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
