|
visas zemnieku sētas bija pieņemtas un pretojās, es arī pretotos, ja būtu uz vietas, es paņemtu dakšu un ēstu pīļu gaļu, bet man iedeva irbuļus un papildu porcijā bambusa dzinumus ar riekstiem un gaļu. o, gaļa, tu mūs paglāb visos laikos. pat kara laikā tu mums liec pukstēt pretēji visām pīlēm no sarkanās grāmatas mēs ienākam blatajā par militāro stratēģiju un apģērbjamies atbilstīgi. es vienreiz kaut ko sapņoju par medūzu karalienēm, un tajā brīdī iestrēga zobos gaļa. es ņēmos bakstīt baltos gaļas kaulus ar grebenēm no panka. tas būs par visu zemju pankūkām sagatavojieties. iekams mēs nebūsim izsmēluši visus stereotipus, mēs nebūsim brīvi. mēs klīdīsim pa pasaules pilsētām, mēs uz laiku iemājosim pasaules ciemos un sveicināsimies ar vietējiem iedzīvotājiem, interesēsimies par viņu paražām, bet tiklīdz sāks līt lietus, līdz mums atnāks doma, ka ir jāievēro kanons, ka ir jādar tā, kā ir rakstīts svētos rakstos, filosofijas traktātos, tad mēs sāksim piņķerēties un pazaudēsim savu seju. mēs gribēsim saglabāt savu seju, bet domāsim par to no otras puses, tādēļ zaudēsim orientierus un būsim pagalam. no sākta gala. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
