man patīk tad, kad tu mani uzrunā ar "tu". man pat nevajag dzirdēt savu vārdu, tas mani drīzāk nobiedētu. bet, ja tu man saki "tu" - es jūtu, kaut divu burtu ilgumā esi domājis par mani. atzīstos, man ir nepieciešama uzmanība. it sevišķi tava.
tā ir. es kādreiz domāju, ka varbūt es no sava vārda bīstos tieši tādēļ, ka tas nav izplatīts un pierasts, domāju, cik gan labi būtu saukties par ilzi vai ingu. bet nav jau tā...