ir zila nakts, un vēji dzirkstis nes,
pie ugunskura it neviens vēl nedus;
es atceros, kā satikāmies mēs
kaut kur pie letes, pērkot jaunas kedas.
pār baltiem kalniem vijas Čujas trakts,
gar Karēlijas upēm tevi vedu;
ir tūkstošpirmā melni zilā nakts,
un kopā notriekts desmit pāri kedu.
un varbūt tāpēc vienmēr ir tāds prieks
un dzīvē vienmēr visur labi vedas,
ka mums nekad nav bijis rublis lieks,-
cik bija, visu notērējām kedās.
mums ir viens priekšlikums, tāds mazs un kluss:
lai jaunību nekad mēs neapbedām,
tad vajag visiem atņemt apavus
un savākt tos, un pārtaisīt par kedām.
ir tūkstošpirmā zilā nakts pār mums,
un dzirkstis lido, lido, lido, lido.
ai, mīļie kedaiņi, kad vakars tumst,
es solos dzimt un nomirt jūsu vidū.
/i. ziedonis/
pie ugunskura it neviens vēl nedus;
es atceros, kā satikāmies mēs
kaut kur pie letes, pērkot jaunas kedas.
pār baltiem kalniem vijas Čujas trakts,
gar Karēlijas upēm tevi vedu;
ir tūkstošpirmā melni zilā nakts,
un kopā notriekts desmit pāri kedu.
un varbūt tāpēc vienmēr ir tāds prieks
un dzīvē vienmēr visur labi vedas,
ka mums nekad nav bijis rublis lieks,-
cik bija, visu notērējām kedās.
mums ir viens priekšlikums, tāds mazs un kluss:
lai jaunību nekad mēs neapbedām,
tad vajag visiem atņemt apavus
un savākt tos, un pārtaisīt par kedām.
ir tūkstošpirmā zilā nakts pār mums,
un dzirkstis lido, lido, lido, lido.
ai, mīļie kedaiņi, kad vakars tumst,
es solos dzimt un nomirt jūsu vidū.
/i. ziedonis/
pateikt