Vakar Valentīndienu apvienojām ar vēl viena cita notikuma svinībām :) es gan biju pārliecināta, ka nepaspēsim, bet tomēr paspējām...
Manu nepārliecinātību vairoja "laipnā" SOS takšu opertore. Ne nu parasti man SOS Taxi diezgan labi patīk, bet šoreiz nu gan ne. Bedzās ar to, ka teicu: "Paldies, taksi tomēr nevajadzēs." ehh. Bet pakalpojumu sfērā taču ir jastradā pavisam citadāk... uz jautājumu, vai 17:00 mašīna varētu būt vajadzīgajā vietā, saņēmu sašutuma pilnu atbildi. Tādā tonī, itkā es prasītu ko neiespējamu. Bet es zvanīju stundu iepriekš, savukārt viņi piedāvā takšus itkā 10-15 minūšu laikā. Īsāk sakot mani sabāra par to, ka es vispār uzdrošinos kaut ko jautāt un kā es vispār iedomajos atbildi uz saviem jautājumiem... hehē :) Nu jā :) labi, neko.
Bet šodien man bija tik liels slinkums strādāt. Un vēl komplektā tik liela vienaldzība pret visu 1. slimnīcā notiekošo... labi, ka mani nomainošā persona ieradās diezgan ātri un es varēju laimīgi vilkt slinko sevi citur :)
Vēl laikam tikai rītdiena un mani slimnīcas prieki beigsies. Nēēz, vai tas uz sliktu, vai uz labu?... :/