| Oct. 26th, 2015 10:37 am tas ir tik vienkārši. tas ir tik sarežģīti. koncentrējies. uz bumbiņu, un to atsitīsi ("tu spēlē labi priekš meitenes" zaudējumu, mēs pabeidzam ar "tu arī. priekš meitenes." uzvaru.). runā svešvalodā, koncentrējies. uz katru patskani, katru līdzskani. koncentrējies, un tu nekļūdīsies. arī sarunā. koncentrējies. un tu būsi interesanta, un tev būs interesanti. dēlis zem kājām. koncentrējies. un tu nezaudēsi līdzsvaru.
arī darbā. ja tu pietiekami ilgi koncentrēsies uz ideju, tā pati izaugs. iegūs apveidus.
tas ir tik sarežģīti. visas tās miljons domas, kas tevi aizdzen no tagadības. arī, piemēram, tā, ka jāieraksta par šo sajūtu cibā. un tai pat brīdī - tu kļūdies. vai tam nebūtu jābūt dabiski- fokusam uz te un tagad?
jā, tiktu nokavēti nieki, svešas sarunas, pēkšņas idejas, bet mēs dzīvotu te un tepat, varbūt pat mazliet saprastu laiku.
šorīt aizgāju uz jogu. sāpīgi apjaust sava ķermeņa bezpalīdzību. to lielo, balto, nekontrolējamo masu. jogas pasniedzējs atbilda visām komedī skeča prasībām. kādu mirkli likās, ka esam iztraucējušas ikrīta tantriskā seksa nodarbību, kur tumši iedegusi smalka blondīne bez mums bija vienīgais jogotājs, acīmredzami guļoša ar pasniedzēju. viņš maigi viņai pieskārās, elpoja dziļi un skaļi, runāja jogas klišejās, un beigās lika mums iebrist okeānā un griesties ap savu asi.
tomēr šorīt sagribējās uz goa vai keralu. pāris mēnešus. līdz nepaliek nekas cits, tikai tagadne, līdz tu kļūsti par daļu no tagadnes.
dzert jo dienas, jo mazāk interesanti. ja jāreibst, tad labāk caur dūmiem.
taču dzert gribas tikai, lai aizdzītu visas marsmātiskās domas. domas, dzimušas no nevēlmes darīt, domas, kas it kā ir attaisnojumi, kaut dziļākā būtībā tikai apvainojumi pašai sev. vakarnakt kādā brīdī pieķēros gēniem. kas tālāk? Leave a comment    |
