Esmu atgriezies :D
Kā tas bija?
Tātad, atnācu uz krasta satiksmes staciju, līdz prāmim bija 40 minūtes, bet redzot cik liela rinda ir pie biļešu kases, nodomāju ka labi ka tik agri atnācu. Nu, tā pastāvēju rindā, palasīju uzrakstus uz kases loga. Īpaši interesants bija "Biļetov na kometu net!". Izrādās, komētas tas arī ir transports.
Biļete maksā apmēram 5 latus, izskatās kā parasts veikala čeks. Nu, paņēmu biļeti rokā un devos meklēt prāmi. Krastā to prāmju ir vairāki gabali un es īsti tā nezinu kurš ir manējais. Tautas arī daudz. Pajautāju kādam onkulītim, kur ir mans prāmis, šis atbildēja lai meklēju vislielāko. Tik tiešām, atradu vislielāko prāmi, uz kuru tobrīd krāva automašīnas, un tas izrādījās manējais. Ienācu iekšā, atradu pirmos sēdekļus un sēdos iekšā. Jāsaka ka nekas superinteresants nebija. Prāmis brauca 3,5 stundas, apkārt pilns ar ierāvušiem alu cilvēkiem un tt. Pa ceļam vēl piezvanīju tēvam, parunāju:)
Nu, tā... Atbraucot līdz Hasānas rajona centram (tas ir ekstrēmi krievijas dienvidos, kur tā robežojas ar koreju), izgāju ārā no prāmja, mani tur satika, iesēdināja džipā un veda tālāk uz dienvidiem. Veda ļoti ilgi, kad atbraucām, bija jau ļoti tumšs.
Nu, vispār tā bija tāda ļoti laba divstāvu māja, apkārt lieliska daba, dzied cikādes, spīd lukturīši, kas, izrādās, pa dienu tiek uzlādēti no saules baterijām. Ar to piektdiena tā pamazām beidzās, nomazgājamies, aizgājām gulēt.
Uz nākamo dienu bija ieplānots visurvisur pabraukāt un tt. To arī darījām. No paša rīta gājām peldēties uz Elka līci, Pogā ir bildes, tur vēl ir tāda interesanta sala, kas izskatās pēc guļoša pūķa. Folklora vēsta ka uz pūķa galvas notiek visādas anomālijas un tur nevienam nav izdevies uzbūvēt sev dzīvojamo vietu.
Nu, tā. Ūdenī daudz visādu zvēru - krabju, adatzivju, čūskzivju, ezīšu un vēl sazin kā. Ūdens - super! +28 grādi, gaisa temperatūra +35. Vienkārši lielisks ūdens! :) Nu, tas tā. Vēlāk mēs aizgājām atpakaļ un sēdāmies automašīnā lai aizbrauktu līdz Vitjaz līcim, kas ir 6 km attālumā.
Pirms braukt, aizgājām kopā ar automašīnas saimnieku kājām līdz pludmalei, kur bija daudz tūristu, jo redzējām tur vakarnaktī, garāmbraucot, latvijas karogu. Kamēr gājām pa pludmali, ieraudzījām džipu, kas noslīka peļķē ( http://www.poga.lv/photos/morra/photo:212623/ )
Kad pienācām pie latvijas karoga, ieraudzījām ka tas nav latvijas, bet sarkanais padomju ar tādu zilganbaltu strīpu ( http://www.poga.lv/photos/morra/photo:212622/ ). Pienācu pie kāda onkas, jautāju - "Labdien, kam tas karogs pieder, ko?". Šitas uzreiz sataisa viltīgu seju un jautā "A ko ta, nopirkt vēlies?". Saku ka nē, tad tas pasaka ka karogs pieder telts īpašniekiem, pie kuras karogs. Loģiski, vai ne? :D Blakus teltij atradu kādu pavecu, resnu onku, kam pajautāju apmēram to pašu, bet tas atbildēja "Šis karogs pieder Lietuvas PSR". Nu gan, es domāju. Jautāju vai lietuvieši, šitie saka ka nē. Žēl gan. Satikt lietuviešus šeit būtu viens superlabs gabals, latviešus ne mazāk.
Nu re, braucam. Ceļš slikts, bez džipa diez kas nav, bet mēs ar džipu, mums labi :D
Nu, tā, braucam, skatāmies apkārt - satriecoša dienvidu daba, jūra un tt. Kad jau piebraucam tuvāk, apstājamies vienā superskaistā vietā, pafotografēt, tad bracam tālāk un mums pa priekšu brauc sedans - Toyota Carina, braucam mēs pa džungļiem ( http://www.poga.lv/photos/morra/photo:212596/ ), neviens īsti nezin uz kurieni jābrauc, tāpēc braucam vienkārši uz priekšu. Te ceļu krustojumā sedans apstājas, mēs arī, ārā izkāpj liels un resns džeks ar uzrakstu "Russia" uz T-krekla, jautā uz kurieni jābrauc. Mūsu vadītājs saka - "Uz turieni", parādot uz vienu no ceļiem. Pats smejas, jo mēs paši nezinām uz kurieni jābrauc ne mums, ne džekiem, mēs vienkārši braucam. Nu, lap, braucam pakaļ ja izlasāt līdz šejienei, došu konfekti tam sedanam, tas atkal apstājas un izsēdina ārā divas pa pusei plikas beibes - stringos un krūšturos, skaisti blonda un brunete. Paši brauc lēnām iekšā. Ceļš slikts, laikam lai mašīna mazāk nosēžas, bet vienalga baigi šarmantie džentelmeņi, vai ne? Tolaik mūsu šoferis, skatoties uz plikiem dibeniem ar virvīti iekšā brauc tām pakaļ. Interesanta nodarbe. Atgādināja ērzeli, kam pie galvas piesiets koks ar burkānu. :D Man ar patika, ļoti skaisti.
Nu re, galu galā mēs atbraucām šī līča : ( http://www.poga.lv/photos/morra/photo:212597/ ) krastā, lai izpeldētos. Tur gana skaisti - aug austrumu priedes ( http://www.poga.lv/photos/morra/photo:212547/ ), bet krastā stāv varen vecs koka (!) kuģis ( http://www.poga.lv/photos/morra/photo:212592/ ), kas, droši vien, piederēja Jankovska panam, kurš šeit dzīvoja savā laikā. Peldēties tur nebija super, bija daudz medūzu līķu un vispār tā kaukā ne visai, bet kad mēs tur ēdām arbūzu, tad es ieraudzīju divas vecenītes baltā apģērbā, kas gāja garām. Biju tik ļoti apmulsis, ka nedabūju fotoaparātu ārā. Bet vēl ilgi jokojos ar pārējiem - saku: "Skatieties cik smukas meitenes iet prom". Visi - "ooo, jā, tai blondajai kājiņas super! Brunetei ar nekādas vainas!". Visiem bija šoks, kad pateicu ka tās bija vecenītes.
Nu, tā. Ātri vien visi nogura, es vēl pafotografēju jūrasezi ( http://www.poga.lv/photos/morra/photo:212594/ ), gandrīz aizmirsu apavus krastmalā un braucām tik atpakaļ. Pa ceļam iegriezāmies Jankovska mājā, kurā viņš dzīvoja pagajušā gadsimta sākumā ( http://www.poga.lv/photos/morra/photo:212546/ ). Forša māja kādreiz bija. Tagad visa izjukusi. Apkārt aug vīnogulāji un pat Jankovska mežarozes. Pašai mājai pat bija vīna pagrabs, spriežot pēc visa.
nu, tā
atbraucām atpakaļ jau vēlu, šodien no rīta lija, bet neskatoties uz to, aizgāju uz jūru izpeldēties. Nezkāpēc tā pelde man atņēma baigi daudz spēku :)
Atpakaļ uz vladivostoku braucu ar Komētu - tas tāds turboreaktīvais kuģis ( http://www.promgrafica.ru/jobs/indust/pics/cometa2.jpg ), kas paceļas virs ūdens un baigi ātri brauc, izmantodams zemūdens spārnus. Ātrums vienkārši satriecošs, līdz pilsētai tiku pa nepilnu stundu. Sajūtas bija kā lidmašīnā, skaņa arī līdzīga. Iekšā sākumā diezgan jocīga sajūta, kad kuģis sāk lēkāt pa viļņiem - viļņi atklātā jūrā ir diezgan augsti. Man kāreiz sanāca lieliska vieta priekšā - kur tie logi, tur, izrādās, nav kapteinis, bet ir pasažieri :) Nu, tā, pirms izbraukšanas vēl pasūtīju taksometru, bet atbraucot izrādījās ka taksometrs mani negaida. Pagaidīju pus stundu, ik pa laikam zvanot dispečierim, un beigu beigās aizgāju meklēt citu taksometru. Ilgi nebija jāgaida, ātri vien tiku mājāš :)
Ķermenis jūtas pateicīgs, iedegums arī ļoti skaists.