Dzeru Irish cream. Viena no mazajām dzīves baudiņām, kas liek noticēt, ka viss nemaz nav tik sūdīgi (Un nav jau ar), kā brīžiem šķiet.
Aiz loga ir apmākusies diena, tā šūpojas kastaņu zaros.
Garša lēnām tek pa rīkli lejup un izsijājas pa visu ķermeni.
Mazliet, mazliet svētku.
Jāiet tur, kur nevienam nekad no pilna prāta negribētos iet.Biju. Reizēm šķiet, ka, ja kaut kas augstāks ir, viņš mani pārbauda. Laikam varu izturēt sasodīti daudz. Kā Nīče ir teicis (apnicis man šis citāts, ko bieži vien lieto visur un nevietā, bet tomēr...), ka tas, kas mani nenogalina padara mani stiprāku. Arī negatīva pieredze tomēr ir pieredze, no tās mācās vairāk, nekā no pozitīvās (Sanāk diezgan absurdi- tādejādi negatīvais kļūst par pozitīvo).
Sienas atstāj nospiedumus uz vaigiem.Mirkļa lamatas manās miesās: dzirkstīgi skumja Balsis galvā un aiz tās: Harry Nilson- Without you |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
