| Kā es neuzcepu Katmer* |
[17. Mar 2014|22:01] |
Biju ar krustbērnu uz vietējo parādi - nebija nekāda vaina, gandrīz kā Kuldīgas pilsētas svētkos nez kurā gadā, tikai te bija arī traktori un cita lauksaimniecības tehnika (!).
Vispār pie mums ir vēsīgi atkal un es jūtos drusku saaukstējusies, kas būtu slikti, ja tā patiešām izrādītos.
Parādējoties gandrīz nokavēju vienu iepriekš sarunātu Skype sarunu, kas bija diezgan vērtīga un cerību nesoša. Vienīgi uzzināju, ka mans raksts vienā žurnālā Latvijā tomēr ir publicēts un es tagad gribu redzēt gala rezultātu un honorāru, ja drīkst (moš jāpaskatās Latvijas kontā - varbūt jau ir iekritis). Bet tam rakstam var būt konsekvences, tāpēc labi, ka uzzināju par publicēšanu, tāpēc varu gaidīt, pirms tās konsekvences iestājas (nu tur politikas lietas - ietekmes zonas un cita figņa).
Kad es jau visa tāda iedvesmota devos uz LIDL, lai nopirktu kaut ko līdzīgu Kaymak - tāds pabiezs krēms - kaut kas uz turku/grieķu jogurta pusi, tikai biezāks - satiku draudzeni tur un tad viss vakars pagāja briesmīgi bēdīgās sarunās par visa darba bezjēdzību (tā no manas puses rādās, no viņas - neredzēta apņēmība un optimisms). Tagad mēģinu attiet no tās sarunas - labi, ka mājās ir tikai Rīgas Melnais balzāms (kas man negaršo), citādi mēģinātu noskalot drūmās domas. Ēdu tunča salātus un domāju, kā mēs visi nomirsim.
*baigais turku gardums, kur zem viena nosaukuma slēpjas gan plānas baklavas mīklas darinājums ar biezu krēmu un maltām pistācijām, ko ēd siltu brančā (1), gan kaut kas līdzīgs kanēļmaizītēm, tikai kanēļa vietā ir tahīns (sezama sēklu pasta) (2).
1) http://vimeo.com/5014302
2) https://www.youtube.com/watch?v=dnUYxKUi8OQ& |
|
|
