 britu zinātnieki nav vienīgie, kas virza zinātnes progresu | 11. Okt 2005 @ 18:15  |
|---|
"Ig Nobel" balvas katru gadu pasniedz Hārvarda universitātē, kas pasaulei devusi visvairāk Nobela prēmijas laureātus. Desmit balvas tiek pasniegtas dažādās kategorijās - no fizikas, medicīnas un ķīmijas, līdz literatūrai un miera prēmijai. Laureāti uz apbalvošanas ceremoniju no dažādiem kontinentiem ierodas uz pašu rēķina, bet balvas pasniedz īstie Nobela prēmijas laureāti. Balvu radījis humora žurnāla "Ig Nobel" dibinātājs un vadītājs Marks Abrahamss. Viņš uzskata, ka prēmija nav domāta, lai kādu nosodītu, tieši otrādi - tā veicina zinātnes popularizēšanu un ievieš tajā nedaudz vieglprātības.
Šī gada "Ig Nobel" miera balva piešķirta diviem britu zinātniekiem no Ņūkāslas universitātes Klērai Rindai un Pīteram Saimonsam par siseņa smadzeņu šūnas aktivitātes elektronisku novēršanu laikā, kad kukainim tika demonstrēti atsevišķi fragmenti no filmas "Zvaigžņu kari".
Balvu medicīnā saņēma amerikānis Gregs Millers par suņu mākslīgo sēklinieku izgudrošanu, kas "ļauj jūsu mājdzīvniekam atgūt dabīgo izskatu, pašcieņu un pārvarēt kastrēšanas rezultātā gūto traumu".
Savukārt balva fizikā tika piešķirta Kvīnslendas universitātes profesoriem Džonam Mainstounam un Tomasam Parnelam ilgāko laboratorijas eksperimentu ar darvas pilieniem, kas ārkārtīgi lēni pārvietojas pa tuneli un nokrīt. Eksperimenta mērķis ir parādīt, ka piķis, kuru var sašķaidīt ar āmuru kā trauslu cietu vielu, patiesībā ilgākā laika posmā plūst kā šķidrums. Eksperimentu 1927.gadā uzsāka profesors Parnels un līdz šim ir nokritušas astoņas darvas piles. Mainstouns eksperimentu pārņēma pēc Parnela nāves un viņš atzina, ka skatīties zāli augam varētu būt interesantāk. Līdz šim patiesībā neviens vēl nav redzējis, kā nokrīt piķa piles un nākamā varētu nokrist ne ātrāk kā 2011.gadā.
Veselīga uztura jomā par izcilāko tika atzīts japāņu zinātnieks Josiro Nakamacs, kurš fotografējis un izanalizējis ikvienu maltīti, kuru viņš apēdis 34 gadu laikā
Balva ķīmijā piešķirta diviem amerikāņu zinātniekiem Edvardam Kasleram un Braienam Getelfingeram, kas pētījuši, vai cilvēki sīrupā var papeldēt ātrāk, nekā ūdenī. Viņi noskaidrojuši, ka biezāks šķidrums palielina peldētāju atvēziena spēku, bet arī palielina ķermeņa berzi, līdz ar to nav nekāda atšķirība. Kaslers atzina, ka veikt pētījumu bijis jautri, bet galu galā tas bija "pilnīgi bezjēdzīgs".
Balvu lauksaimniecības vēsturē saņēmis Džeims Vatsons no Jaunzēlandes par pētījumu "Ričarda Baklija sprāgstošo bikšu nozīmīgums".
Literatūras balvu saņēma Nigērijas interneta uzņēmēji par "e-pasta vēstules izgudrošanu un izmantošanu, lai izplatītu drosmīgas īso stāstu sērijas, tādā veidā miljoniem lasītāju iepazīstinot ar virkni bagātu personāžu - ģenerāli Sani Abaču, Marjamas Sanni Abačas kundzi, Džonu Mbeki". Šīs vēstules ir bēdīgi slavenas ar to, ka no cilvēkiem tiek prasīts atklāt personīgo informāciju par bankas kontu, lai krāpniekiem palīdzētu pārskaitīt lielas naudas summas.
Ekonomikā balva piešķirta Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta zinātniecei Gauri Nandai par modinātājpulksteņa izgudrošanu, kas ar ritentiņu palīdzību aizbēg un paslēpjas, tādā veidā "nodrošinot, ka cilvēki kāpj laukā no gultas un līdz ar to teorētiski par vairākām stundām palielina auglīgo darbadienu".
Bioloģijā balvu saņēma Adelaidas universitātes asociētā profesora Maika Tailera lielā komanda par varžu smakas pētīšanu. Zinātnieku komanda noskaidrojusi un kataloģizējusi 131 dažādas varžu sugas pārstāvju radītās smakas stresa apstākļos.
Balvu "šķidrumu dinamikā" saņēma Vācijas Brēmenes starptautiskās universitātes zinātnieks Viktors Benno Mejers-Rohovs un Ungārijas universitātes zinātnieks Jozefs Gals par ikgadējo pētījumu "Spiedieni, kas rodas pingvīnu izkārnīšanās laikā - aprēķini par putnu izkārnīšanos".
Vērts pieminēt šādus iepriekšējo gadu laureātus un viņu nopelnus:
1991.gadā miera prēmiju saņēma ūdeņraža bumbas tēvs Edvards Tellers par "mūža centieniem mainīt jēgu mieram, kādu mēs to pazīstam".
1993.gadā prēmiju matemātikā saņēma Dienvidkarolīnas Grīnvilas iedzīvotājs Roberts Feids par "tālredzīgu un ticamu gaišredzīgu statistiku, aprēķinot precīzu varbūtību (710 609 175 188 282 000 pret 1), ka [PSRS eksprezidents] Mihails Gorbačovs ir Antikrists".
1994.gadā prēmiju matemātikā saņēma Alabamas štata Dienvidu baptistu baznīca, kas matemātiski izmērīja morāli un veica precīzu statistiku par atsevišķiem štata rajoniem, nosakot, cik cilvēku nokļūs ellē, ja nenožēlos grēkus.
1995.gadā psiholoģijas prēmiju saņēma trīs japāņu zinātnieki par sekmēm baložu apmācībā atšķirt Pikaso gleznas no Monē darbiem.
1995.gada miera prēmiju saņēma Taivānas parlaments, kas "parādīja, ka politiķi var iegūt vairāk, sitot, sperot un krāpjot viens otru, nevis karojot pret citām tautām".
1996.gada medicīnas prēmiju saņēma vairāku tabakas gigantu augsti vadītāji par "nesatricināmo atklājumu, kā tas liecināts ASV Kongresā, ka nikotīns neizraisa atkarību".
2000.gada balvu psiholoģijā saņēma Kornela universitātes zinātnieks Deivids Danings un Ilinoisas universitātes speciālists Džastins Krīgers, kas darbā "Neprasme un nezināšana: kā grūtības ar paša nekompetences aptveršanu rada pārmērīgi augstu pašnovērtējumu" pierādīja, ka patiesībā nezināšana - tas ir stilīgi.
2001.gada prēmiju tehnoloģijās saņēma Austrālijas Viktorijas štata iedzīvotājs Džons Ko par riteņa patentēšanu un Austrālijas Patentu birojs - par šāda patenta izsniegšanu.
2002.gada balvu astrofizikā saņēma divi Mičiganas garīdznieki par atklājumu, ka "melnie caurumi atbilst visām tehniskām prasībām, lai būtu Elles vieta".
2002.gada miera balvu par "miera un harmonijas veicināšanu starp sugām" saņēma japāņu zinātnieki, kas radīja suņu valodas tulkošanas ierīci "Bow-Lingual".
2003.gadā balvu inženierzinātnē saņēma nu jau nelaiķis gaisa spēku kapteinis Edvards Mērfijs, gaisa spēku doktors Džons Pols Staps un Džordžs Nikolss, kas 1949.gadā nāca klajā ar Mērfija likumu - "Ja kaut kas var noiet greizi, tas tā arī notiks." Tajā pašā gadā balvu saņēma arī Austrālijas zinātnieku komanda, kas veikusi "Analīzi par spēkiem, kas nepieciešami, lai vilktu aitu pār dažādām virsmām".
2003.gadā Stokholmas universitātes zinātniekiem tika piešķirta starpdisciplīnu balva par ziņojumu ar nosaukumu "Cāļi dod priekšroku skaistiem cilvēkiem".
2004.gadā inženierzinātnes jomā balvu saņēma Floridas štata pilsētas Orlando iedzīvotāji Donalds Smits un viņa tēvs Franks Smits par populārās metodes patentēšanu, kad mati tiek pārķemmēti pāri galvas daļai, kur izkrituši mati. |
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/158575/3365) |
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) muga |
|---|
| Date: |
11. Oktobris 2005 - 20:23 |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
piesakos ar pētījumu "Vīriešu sēklinieku asimetrija antikajās skulptūrās".
;)) par modinātāju, kas uz ritentiņiem aizbrauc un noslēpjas, ir labs. un vēl, protams, balva audtrālijas patentu birojam.
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/community.gif){kind=small}