Dzīve

Mīļais atnāca ap pieciem no rītā, un vēl aizvien saldi guļ, kamēr es jau esmu paguvusi gan par siltumu parūpēties mūsu Vārnu ielas republikā, gan sev beidzot visas Klāsa Vāveres Šūpuļdziesmu izlases sadabūt.
Vakarvakarā biju ļoti sievišķīga sieviete - klausījos Edīti Piafu, lasīju Santu, šuvu sev rotas. Tāds dzīvesstils ir pilnīgi manā gaumē, bet, protams, ka tā ilgi jau nevar - pie durvīm klauvē nākamie darbi, telefona sarunas, e-pasti un prezentāciju veidošanas. Bet nu neko darīt, jo vairāk padarīšu šodien, jo vairāk laika atliks vakariem.

Esmu atklājusi, ka, ja visu dienu nosēž pie datora, cenšoties kaut ko padarīt, knibinoties pa internetu un beigās tikai pašā vakarā izdarot nepieciešamos darbus, zaudē daudz vairāk. Jo, tajā laikā pa vidu nevar arī padarīt neko sirdij, jo visu laiku sirdsapziņa čukst, ka jādara nepieciešamās lietas. Bet, ja visu ātri sadara pa dienu, tad ir brīvs vakars un var darīt, ko vien sirds kāro!

šodien plānos doties uz Jelgavu, divas dienas vairāk izklaidēties nekā strādāt.
Toties būs iemesls pucēties un ballēties, kas man tomēr tik ļoti patīk