Nebūtu patiesība, ja teiktu, ka meklēju darbu. Nebūtu arī patiesība, ka gaidu, kad tas tā nejauši piedāvāsies.
Darbu man vajag, lai varētu apmeklēt vērtīgākās lekcijas koledžā. Man apmeklējums nav obligāts, bet var izrādīties, ka dažās tomēr vajag parādīties. Darbs, kas neļautu apmeklēt lekcijas, nav vajadzīgs. Tad labāk esmu mājās, jo lekcijas beidzas līdz decembrim. Un brīvs no koledžas būšu jau februārī (zinu, koledžu piebeigšu). Vai Rīgu man vajag? Nē.
Bet vajag Rīgu, ja tieku pie Granta. Un ja dzīvoju Rīgā, tad noteikti jātiek kādā folkloras deju kopā (par daudz nebūs), piemēram, Dandaros, vismaz pavasarī man piedāvāja, lai arī protu tikai lēkāt; trūkstot puišu.
Tātad Rīgu man vajag. Vismaz turpmākos 2 gadus.
Darba meklēšana ir pagaidu variants. Nākotnes mērķis - darba vietu radīšana. Viens no mērķiem.
Kāds pagaidu darbs? Sabiedrībai noderīgs. Tikai nodokļu maksāšana vien vēl nenozīmē labumu valstij un sabiedrībai. Vairs neder arī iepriekšējais darbs, tur pārāk daudz dzeltenās preses un vēl šis tas. Darbs, kur rada ko vērtīgu un neko kaitīgu. Un protams - ja ir brīva vieta, vai es pratīšu... Izbijis preses fotogrāfs ar nepabeigtu kultūras menedžmenta izglītību, bet nevēlēšanos vadīt to, kas nepieder man.
Vai es atradīšu darbu? Diez vai. šajos laikos tik izvēlīgs nevar atļauties. Var gan. Visticamāk ka pilsētu apmeklēšu pa retam. Nav traģēdija, arī labi.