Kad dūdiņa (tm) dzēra savu otro glāzi, viņas sejā notika īsta santabārbara. Žēl, ka dūdiņai bija tik īsa atmiņa. Bet nu, citām dūdiņām pietiek ar vienu glāzi, lai būtu augšpēdus, šī izdzēra četras. Sekas gan neredzēju, jo biju prom (par ko pat nedaudz nožēloju, btw).
Kad es gāju projām, dūdiņas sejā jau bija kas daudz vairāk par santabārbaru un vilka vismaz uz verdzeni Izauru.
Šodien dūdiņa spēlē kārtīgas meitenes lomu, būdama tikpat mīļa un mīksta, kā tonakt.

Jā, un manos draugos tepat cibā arī notiek santabārbara. Jau kļūst interesanti skatīties uz to cipariņu, kur ir skaits, kurš dienā var manīties vairākas reizes uz abām pusēm. Bet vienmēr var palasīt kādu jaunu cibiņu un uzspēlēt kādu ziepjoperu jau savā sejas izteiksmē.

P.S. pieredze rāda, ka ja gribās kādus smieklīgus piedzīvojumus, vienkārši vēlu vakarā jāizbrauc cauri ar Ginza line.