Īstenībā ir vēl viena diezgan paredzama lieta: ja tu ap 8 vakarā vēl joprojām blandies pa Augsto Tatru virsotnēm kopā ar maziem bērniem (tieši tamdēļ tavs gājiens iekavējies nedaudz), tu jau laidies lēnām uz leju, bet aiz/virs sevis redzi, ka vēl kāda grupa tikai sāk šķērsot virsotni, tad zini droši - tie arī ir latvieši. Turklāt ar vēl mazākiem bērniem.
Toties piedzīvojām brīnumainu rītu kalnos.