|
|
|
Jūlijs 13., 2004
11:16 - kino
Vakardien tika apskatīta filma.
„Magdalēnas māsas”.
Ja es te vienkārši varētu uzrakstīt, arko tā filma beidzās! Nutā - ka vairāk nekas tai filmā nebūtu, kā tikaj noskaidrot, arkotad īsti beidzās. Un piebilst - sūcnotāir, nau vērc redzēt.
Bet nekā - šī filma iespaidoja. Un nomāca. Un sadusmoja.
Šorīt vēl ir līdzīgas sajūtas, tikaj smagums pārgājis.
Nobrīnījos, ka režisors i vīrietis.
Unbijtakš doma iet skatīties blūberiju!
šits vēlāk...
Es te vēl padomāju par to sasodīto filmu. Un man neviļus bij jāsāk domāt parto, vaj šitāc gabals nau vienkārši nelietīgs mēģinājums manipulēt ar manām emocijām un izmantot manas vērtības, kuras atšķiras no tā laika/tās situācijas.
Jo, lai arī balsīta uz patiesiem notikumiem, taču ir māxlas filma.. Māxlas filma, kuraj jāpelna nauda.
Betzin - režisoram izdevās. Pārliecina.
Mūzika: Portishead - All mine
|
Comments:
ehh
es shodien vislaik redzu to aci tuvplaanaa asiniim ieskauto un dzidro
kurā sakropļoti atsoguļojās seja.. |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}