Vai tā ir taisnība vai joks, tas vispār nav svarīgi. Mani nevajadzētu tieši tai minūtē pārņemt neciešamam karstumam un rokai taustīties pēc validola. Pašai ir nepatīkami, ka man tas, t.i., E, tik lielā mērā uztrauc. Man vajag pārtraukt to visu interesi, man vajag dzīvot pasaulē ar taurenīšiem, dzeltenām puķītēm, karuseļiem un laipnām omēm, kur nav laiks šim visam.
Varbūt abi neesam zebras. Svītras ar svītrām, plankumi ar plankumiem. Cik laiks ir pagājis un es vēl neesmu mierā, un es zinu, ka tas nav nedēļas jautājums. Kā lai es izmetu šito sāpi no sevis? Kā lai nepieķeros uz vairākiem gadiem vienam cilvēkam, kuram nav veselīgi pieķerties? Es nezinu. Jo tas BIJA TIK ĪSTI.