Knuts raksta Intai no lēģera: "Jānorūdās līdz tādai pakāpei, lai vēlāk turpmākajā dzīvē nebūtu jānēsā sirdī apvainojuma niknums un rūgtums. Jāiemācās cilvēkus mīlēt vēl daudz vairāk nekā līdz šim. [..] Tā nav lēnprātība kristīgā garā, tā nav visupiedošana. No šādas aktīvi humānas attieksmes ir atkarīga mana turpmākā pastāvēšana."
piesēst