| (ne)noliegums |
[12. Jan 2012|23:04] |
Valodas apguve ir pamatīgs treniņš smadzenēm. Tā nu es turpinu lauzties turku valodā. Un tas galīgi nav vienkārši.
Jau 3 dienas domāju par vienu neizprotamu gramatikas konstrukciju, kur pazīstamais noliegums nav noliegums. Man doti ir divi teikumi - viens ir no Bībeles (tāpēc droši zinu, ka tur noliegums nevar būt, jo zinu, kā tas pants ir latviski, angliski un vāciski) un otrs ir no man adresētas vēstules, kur es sākumā pieņēmu, ka tas ir noliegums un teikumam ir viena nozīme, bet galu galā izrādās, ka tieši pretēja. Tā nu es tagad mēģinu atrast konkrēto konstrukciju pa tiešsaistē pieejamiem gramatikas resursiem, kaut arī vienkāršāk būtu kādam čatā pajautāt. Bet mums taču nepatīk vienkārši risinājumi, jo tie mazāk iespiežas atmiņā. Eh.
Man atkal ir skumja dvēsele, jo šodiena bija smaga diena.
Un pēdējās divās dienās medikamentos es iztērēju 45 latus un ne jau tāpēc, ka man kaut kas nopietns kaitētu, bet tieši pretēji - lai nekaitētu. Un Dievs vien zina, vai tas vispār kaut ko palīdz.
Šodien 45 min pavadīju grāmatnīcā un ievēroju Knuta Skujenieka "Pogu". Izlasīju un sapratu, ka es te peros ne par ko (salīdzinoši ar dzīvi koncentrācijas nometnē) un pēc manis pat nepaliks dzejolis, ko var 33 valodās iztulkot. Varbūt tikai liela burka ar izgrieztām pogām. Visādiem gadījumiem. Vai negadījumiem.
Interesentiem dzejolis
Poga
Kā ķirsis, kurš galotnē sargā
Pēdējo pārpalikušo ogu,
Tā es sargāju sadilušajā kreklā
Vienu vienīgo pogu.
Kad vairs nav ne suvenīru, ne cerību
Un kad nasta kļūst aplam grūta,
Es azotē paknibinos gar pogu,
Kuŗa ir tevis šūta.
Par spīti gadiem un badiem,
Par spīti sniegam un miegiem,
Tu mani piediegusi caurumainajai dzīvei
Ar mīlestības un mūžības diegiem.
Nakts dienu pieveikusi. Es raugos
Vienā vienīgā gaišā logā.
Tas nav logs. Mūžs mans uz krūtīm deg
Tevis iešūtā pogā. |
|
|
