Mēģināju klausīties martcore pieminēto "in rainbows", bet tālāk par trešo songu netiku, uzliku agrīnāku "amnesiac" (kuru arī klausos pirmo reizi, pagaidām laukā neslēdzu), vārdu sakot, sajūta ka tāpat kā kemikāļiem - džeki jau savu sakāmo pateikuši, paliek ieradums un producenti. Teiksim, Bēthovenam jūt progresu ar katru nākamo simfoniju. Kautgan daudz atkarīgs no klausītāja.