Par jauno gadu.
Pusnaktī mēs kāpām kalnā, kurš atrodas uz salas upē, kalnā stāv sena samuraju pils, sniegbalta un spēcīga. Blakus tai sinto templis. Pie pils starp priedēm stāvēja vairāki bundzinieki un sita tos mežonīgos ritmus - nežēlīgi spēcīgi un enerģiski, spēks bija gaisā, tas bija tik koncentrēts, ka šermuļi gāja pār muguru. Cilvēki dedzināja ugunskurus skaistās rindās, lūdzās templī, mazgāja rokas avotā un dzēra sarkano miso.
Es metu arī savas piecas jēnas džindžā.
Vēlāk gājām gar upi pa naksnīgo parku, klausoties bungu tautasdziesmās, uz nākošo džindžu, kur jauns pāris gatavojās precēties.
Nodzīvodams japāņu ģimenē trīs dienas japāņa lomā, daudz ko iemācījos. Labākais jaunais gads, kāds vispār ir piedzīvots līdz šim, man liekas.