Magnesia

... ir, kad beidzot varēju sakārtot visu māju. Patīkami tīrs, bet paņēma daudz laika, jo pulēju visu - stenderes, durvis, skapji, skapīši, galdi, plaukti, palodzes utt utjp. Nē, nu nav, protams, perfekti, bet skats ir neatpazīstams - stenderes bija kā reklāmās - kad novelk ar lupatu un paliek balta josla. :D Protams, Ingusa istabu neaiztiku. Labi, ka tās durvis ciet, jo tur ir pēdas no suņa ar smakas specefektiem.

Tagad spīž. var staigāt basām kājām, citādi bija sajūta, ka visur, kur ķeries, kaut kādā zampā var iegrābties. Par grīdu vairāk suņa dēļ, jo tas arī nav mācīts ārā prasīties. Sākumā mēģināju mācīt, bet ko tas dod, ja es vienīgā to daru...

Šobrīd baudu. BAUDU klusumu, mieru, kārtību. Vismaz kādu laiku. Kamēr bērni ir prom un pat suns nu jau ir prom. Tas mazais nemiera gariņš gan ir prom uz pavisam - mainīja valsti uz visiem laikiem - kļūs par latvieti (kaut gan angliski nočipots). Labi, ka vismaz pie savējiem un zināmiem cilvēkiem, ja pie mums nevar palikt. Bija mēģinājums atdot vienam draugam, kurš aizveda pie sevis, bet neviens nav spējis viņu nomieirnāt - pretēji Santas vārdiem, viņš tomēr ir pieķēries mums - smilkstēja un nebija mierināms - atveda atpakaļ.

Kad bērni būs atpakaļ - neiespringšu uz tīrību, jo par kalponi bērniem būt arī negribas. Nav nedz laika, nedz "iekšā" to vien daŗit, kā tīrīt māju, jo tīrība saglabājas ~ 2 stundas. Kerija vēl tā, bet Adrians ir izlaists galīgi. Bet nu maziņš jau arī vēl. Saprotu, ka ar bērniem nav viegli, bet tāpēc - VISU CIEŅU tai Stratfordas mammai, kurai ir izdevies ar saviem ČETRIEM puikām nostādīt šo jautājumu strikti tā, ka māja ir kārtīga un viņi paši aiz sevis savāc. Nav tas viegli, daudz enerģijas prasa un uzstājības.