Nākot mājās no tramvaja, kurā depo strādnieki apsprieda vagonu eksportu uz .by, pie veikala ieraudzīju ģevčonku ar mazu, ziebiekstei līdzīgu zvēriņu saitītē. Ģevčonka nervozi trinģela pa trubu un zvērulis izmantoja šos īsos brīžus, lai noskrietu no trotuāra zālē paostīties un mestu skaistus lokus. Kad ģevčonka apklusa un klausījās ko saka otrajā galā, viņa rāva zvēruli sev līdzi, sīkie nadziņi skrapstēja pret asfaltu. Tā nu es iedomājos par viņas partneri, kas varbūt nesaprot šo aizraušanos ar dzīvo dabu un savu viedokli formulē ar "da hren s etoj vydroj, glavnoe chtob kafejuzhnik ne zavalila" un kļūst aizdomīgs brīžos, kad draudzenes kuras viņš vispār ir redzējis, atgādā ģevčonku no pārvaldāmā kafejužņika viegli iereibušu. Savukārt partnera boss necieš ģevčonkas partnera sīkās vaļības un pie izdevības atgādina "kto tut kogo iz gumna vytaščil". Un droši vien ir roka, no kuras barojas boss...