Vīriešiem, kas vientulībā noveco, ir daudz mazāks iemesls žēloties nekā sievietēm tādā pašā situācijā. Viņi sadzeras sliktu vīnu un aizmieg. Viņiem smird zobi; pēc tam viņi pamostas, un viss sākas no gala; viņi diezgan drīz nomirst. Sievietes lieto nomierinošus līdzekļus, nodarbojas ar jogu, apmeklē psihoterapeitus; viņas nodzīvo līdz sirmam vecumam un cieš daudz vairāk. Viņas mēģina pārdot savu savārgušo, neglīto ķermeni, pašas apzinoties, un šī zināšana sāpina. Tomēr viņas nemainās, jo nespēj atteiksties no vēlmes būt mīlētas. Šī izlūzija tur viņas gūsta līdz pat pēdējam brīdim. Līdz noteiktam vecumam sievietei vienmēr rodas izdevība pārdrāzties; tomēr iespēja tikt mīlētai ir palaista garām - uz visiem laikiem.''