Vakar sēdēju darba tualetē uz poda vāka un viebos. Pods nolēma, ka es atnācu dabisku vēlmju dzīts un sāka dūkt... Naivais pods. Bet, būtībā, vēlme bija tikpat dabiska.

* * *

Nomikajs notika, bet bez manis. Toties kolēģis piedāvāja sekretāri, pateikdams burtiski - "paskaties, viņai nav drauga, gribi sev meiteni vīkendam?". Sekretāre sēdēja blakus un nosarkusi smaidīja.

Bet nē, negribu. Ar to seksu vispār ir tā, ka līdz ar Japānas robežas šķērsošanu negribās nemaz.

Priekšā ir 8 (6) brīvas dienas, kas ir vairāk, nekā ierindas sararīmena atvaļinājums. Mandūdiņ, protams, uzradusies, bet... Kaut gan noticis ir tieši tas, kas bija vajadzīgs - šobrīd dūdiņ nav vajadzīga, vajadzīgs draugs. Vīrietis šai lomā nederēs, jo es nemaz nespēju justies brīvi un mierīgi kopā ar vīrieti, jo vienmēr ir vēlme dominēt, lai arī kā es to apspiestu, kad tas nav nepieciešams.
Viss notiek.