Bikiņ pirms pusnakts netiku mājās. Nebija atslēgas. Aizmirsušās. Aiz durvīm visi jau gulēja nepamodināmi. Tuvākās atrodamās atslēgas bija Jelgavā. Braucu pakaļ.
Bikiņ pēc pusnakts apstājos pie Jelgavas pirmās ģimnāzijas - tur meitenes frizūrās un augstpapēžu kurpēs klīst ar puišiem tādiem bravurīgiem, visiem kaklā iekārtas bļembas spīdīgas kā ezīšu atstarotāji uz lielceļiem, lai nesabrauc. Nu, ezīšus.
Visi tādi jautri. Kad iezvanās skolas zvans, atskan klaigas un gaviles, bet man no tā nekas. Ā nu jā atslēgas dabūju. Braucu atpakaļ. Gribas ēst.
Apstājos benzīntankā. Nopērku kapučino un maizīti. Sēžu mašīnā, klausos KINO, skatos uz ceļu un zvaigznēm. Domāju, ka kadrs ir tā nekas - ceļa mala, pelēka mašīnīte tumsā, jauna sieviete, oranža kafijas glāzīte, oranžs zīda lakatiņš, maizīte un pilnīga vienatnība. :)
Vēlāk uz ceļa migla, vēl vēlāk zvaigznes tieši virs ceļa.
Gribas uz jūru, bet atbraucu izmēģināt atslēgas - vai slēdz. Slēdz.
Ar labu nakti. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
