Ko lai es lieku vietā? Man vajag bekapu!
Mēs nevaram vienoties. Es gribu kaut ko citu, kaut ko ne šeit.
Vai man sēdēt šajās četrās sienās??? Vienai visu dienu???
Es gribu komūnu. Es gribu prieku celties no rīta. Es gribu kaut ko CITU, nekā man ir tagad.
Vai es zinu - ko?
Nē.
Bet es gribu kaut ko pilnīgi citādāku. Es gribu zemi, kurā iegremdēt plaukstas, es gribu mīļus cilvēkus, kas mani no rīta izveļ no gultas. Es gribu... gribu... gribu.... daudz ko es gribu.
Es gribu smieties no prieka par rīta pirmajiem saules stariem. Es gribu dzert nakti, sēžot tumsā ar simtiem personību, bez vārdiem un domām.
Es negribu to, kas man ir. Garlaicīgs, pelēks, sīks dzīvoklītis, izsmiekls no vietas uz zemes virsas.
Es gribu skriet ārā lietū un sadoties rokās ar pasauli.
Es gribu kaut ko citu, kaut ko citu, kaut ko citu...
Dzīvību.