| Un ja nu rīt tevis vairs nav? |
[7. Nov 2005|22:09] |
Šī ieraksta sākuma daļa man lika atcerēties kādu domu. Pagājušā sestdienā uz 10 minūtēm satikos ar vecākiem. Notika priekšmetu apmaiņa. Un mēs šķīrāmies. Es nedaudz ar dusmām. Un tad es domāju - ja nu šī ir mana pēdējā tikšanās ar viņiem. Tas, ka es varētu aiziet bojā, mani nesatrauc. Bet ja viņi aizietu bojā, tad es zinu, ka mēs vairs nekad nesatiktos. Un šī doma ir šausminoša. Es vēl tik daudz neesmu pateikusi viņiem. Patiesībā viņi ir vienīgie cilvēki, kam es gribētu adresēt pēcnāves vēstuli. Jo es baidos, ka to svarīgāko tā arī nekad nepateikšu aci pret aci. |
|
|
