Pilota memuāri.

Kārtējā šausmene. Pie kam, es neko tādu nepasūtīju. Šīsnakts stāsts par degradējušos indivīdu bariņu, kas dzīvoja uz kaut kādas salas vai tiešā okeāna tuvumā, Mežaparka videi līdzīgā mežā, kurā pilns ar pamestām, no viensētām atrautām koka ēkām, kādas raksturīgas 40-50 gadu apbūvei. Faktiski tas bars bija narkomāni, prātu zaudējuši hipiji un citas padibenes, iespējams, savulaik inteliģenti cilvēki, kas sajukuši prātā un no civilizācijas noslēpušies nekurienē. Tos, kurus šajā grupā ķēra 'normālība', viņi vienkārši brutāli medīja un nogalināja. Ar lāpstām, laužņiem un citiem truliem priekšmetiem.
Skats principā no 1.personas, bet tikai kā 'observer' - novērojošajam. Varbūt tāpēc nelikās tik kardināli briesmīgi.

Pamodos sešos. Tā arī neizdodas kontrolēt savus sapņus.