| procesi |
[Feb. 22nd, 2013|09:52 pm] |
Viens no tiem ir tāds, kuru pie sevis varu novērot nereti. Kkas rūp, rūp, gruzos drusciņ, besos, cenšos, tur labā griba un lalala, Un Tad, kādā jaukā vai nejaukā brīdī, ar iedomātu klikš skaņu notiek klikš, skaidrs, pamanāms un nepārprotams.
Un es saprotu, ka man pohujfig, ka tam kkam nekādas nozīmes pret, tā teikt, dieva vaigu, mani, nav vispār. Mož ir kkāda jēga, bet Jēga ar to ir interesanta, ka katrs to sev pievelk aiz citiem matiem, nestabils pamats, ko neviens normālssaprātīgs cilveks par pamatu sev neņemtu :)
Īsāk sakot, nav jēgas besīties, visapkārt хоть пруд пруди citu iespējamu burvīgu jēgu, ko pievilkt, agri vai vēlu visam tāpat pienāk gals, uj, загнула, atvainojos :)
Kādreiz man likās, ka būt balonam bez saitītes ir bailīgi un nedaudz skumji, tagad.. hmm. Tas varētu būt kā brīvais kritiens. Kad tiec pāri tam, ka iekšā viss sažņaudzas, un konstatē, ka bailīgi, bet tomēr baudi...
Vēl nezinu kā balonam tagad, šķiet, sāk patikt.
Ja nu nekas nenāk prātā, divas pretējas dziesmas no BG. Par svētajām govīm un dēmonu alkoholu takamtasinteresē. Varētu būt interesanti klausīties abas cilpā kādu stundu:)
http://www.youtube.com/watch?v=UESTv0wJA1I&list=PL2A76EE09603B148C
http://www.youtube.com/watch?v=kFUw4MVowyA&list=PL2A76EE09603B148C
Svītrota teksta iespēja sniedz tik daudz iespēju izklaidēties, tas viens no maniem pēdējākiem mazajiem prieciņiem :) |
|
|
