|
|
|
June 1st, 2013
09:01 pm
Ja kolēģis nebūtu no paša rīta notrobelējis ar "man tevi vajag, man tevi vajag", uzturētos tirgū ilgāk. Vēlāk izrādījās, ka ne nu tik ļoti vajag, ne kā. Šoreiz gadatirgū var apmaldīties taisni šausmas. Un vispār nauda nešķiet velti šķiesta, lai gan cenas mani stipri izbrīnī.
Ieguvumi:
Divi štrunta vara gredzentiņi ar štancētām latvju zīmēm, viena vara rokassprādze (arī zīmju dēļ pirkta), div' sudraba gredzentiņi spirāliski, viena melna ādas josta. Skatījos arī uz baltu (viscaur ar zīmēm), bet pirmkārt, tā būtu jāsaīsina, otrkārt sprādzei mēlīte bija riebīgi asa (brāķis) un treškārt - tā nemaz nebija iemaucama tik mazos caurumos, kādi tai jostā bija sadurti! Haltūristi!
Vispār es uz tirgu gāju divu lietu pēc - man janvārī saplīsa pīrāgmīklas bļoda, vajadzēja jaunu. Atgriezos ar divām jaunām, zaļu un zilu, varēs plēst atkal :) Un otrs - tautastērpam vajadzēja kādu seģeni vai lakatu. Galu galā dabūju ar, ļoti mīkstu austu pelēkbaltu, lielu, no itāļu dzijas, tikpat viegli stilizētu kā mammas savulaik šūtais tērps. Un tā cena... salīdzinot ar visiem pārējiem šā žanra izstrādājumiem, kas tai tirgū skatīti... Nezinu, vai justies šokētai, ka tik dārgi, vai laimīgai, ka kvalitatīva manta par puslīdz adekvātu cenu :)
Viss pasaulē ir relatīvs. Tad, kad Jāņu naktī paliks vēss, pilnīgi noteikti tās būs emocijas numur divi.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
