13:59 - Postatvaļinājuma pārdomas
Nu jau kādas krietnas dienas esmu Dievzemītē, kur man katru dienu nav vairākas reizes dienā jāsadzer no pārtikas spirta gatavots dzēriens (tieši 47-48RPM, measured) ar labiem cilvēkiem, bet joprojām nespēju ieslēgties atpakaļ. Nez, vai es spēšu pieņemt sociālo lomu, kas paredz ikdienišķu kontaktēšanos ar bezcerīgi slinkiem un neieinteresētiem cilvēkiem ? Kad ikdienišķā piepirstā gaisa ieelpošana uz kādu laiku nomainās uz kautko kardināli citu, no attāluma vieglāk aptvert situāciju.
Pirms nedēļas es biju cilvēks ar lielo burtu, kuram ir gan eiro makā, gan pase ziliem vāciņiem, kas ļauj oficiāli ceļot un strādāt tur, kur vienai daļai atliek vien iešmaukt ar turistu vīzām. Šie cilvēki ikdienā veic mazus varoņdarbus, nezinot par to, un man šķiet ka esmu novadējies, slinks tēviņš, kuram ir vlom aizbraukt tur vai tur un izdarīt to un šito. Patiesībā man ir dots tik daudz, bet es gribu tik maz.
Jau vairākas dienas es mocos ar kādu vienkāršu meilu, atlieku un izdomāju arvien jaunus ieganstus atlikt darbu. Labā dzīve mani piebeigs, gluži kā podagra nemanot piezogas epikūrietim.