| |
[May. 2nd, 2006|06:41 pm] |
Aizmirstiet regulāro atskaiti, tas ir neiespējami visu, ko manu un secinu pierakstīt, vēl neiespējamāk - to visu vēl pārrakstīt šeit.
29.04.2006. - 01.05.2006.
Pat šķietamā līdzsvarā cilvēk vēl sastop pozitīvās un negatīvās lēkmes. Rau, še mana ļaunā - bailes, uztraukums, paranoja, izolēšanās, atkarības apziņa, paššaustīšanās, pārslodze, naidīgums, necieņa, nogurums, iztukšojums, naids, pašnaids, izpostīšana, sarkasms, ņirgāšanās, zākāšana, zaimošana, pārkontrole, izolācija, vientulība, nedrošība, nostaļģija, paššķelšanās, ierosme, izķepurošanās. |
|
|
| Comments: |
Atļaušos pieilst, ka pats ļaunākais (varbūt labāk jālieto vārds iznīcinošākais) tevī, pēc mana skatījuma, ir pārlieku lelais daudzums paškritikas. Jā, nenoliedzu, ka ir derīgi, un pat vēl vairāk, ik pa laikam apsēsties klusā pasaules telpā un apdomāt to, kas tajā mirklī šķiet svarīgs, bet noteikti nav vērts sevi šaustīt tādā veidā, kā to dari tu. Protams, ir lieliski, ka apzinies, kas tevī negatīvs, taču nevajag aizmirst arī par pozitīvo, kas priecē ne tikai tevi, bet arī citus.
Es nekad to arī neaizmirstu, ikdienā dzīvoju laimīgs un nesatricināms, bet to es te nerakstu. Nav jēgas katru dienu rakstīt to pašu. Aprakstītā situācija rodas tikai tad, kad pret mani pavēršas teju visi apstākļi. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}