Man trūkst mīļuma. Man pat nevajag nekādas attiecības, vienkārši vajag kādu, kas pāris reižu nedēļā būtu blakus, man pat nevajag seksuālu kontaktu, vismaz ne obligāti. Kādu, kas sarūpē vakarā vannu, pēcāk palīdz ieziest muguru ar kādu vieglu, aromātisku losjonu. Kādu, kas nogulda mani tīros palagos, kādu brīdi palasa priekšā vai paskatās ar mani kopā televizoru. Gribas, lai kāds ļauj man naktī ierušināties azotē, pieglausties un klausīties sirdspukstos. Nozvanot modinātājam gribas pamosties kāda apskāvienos, uzspiest uz vaiga skūpstu. Kopīgi padzert no rīta kafiju, paēst brokastis un aiziet katram savās darīšanās.
Šķiet šis ir tas trūkstošais posms daudzmaz normālais būšanai.
Is it too much to ask???