| |
[18. Aug 2024|18:58] |
|
šodien sēņojām, tad urbām, bet neizurbām dziļurbumu, un pa vidu runājos ar brālēnu ģeologu, ai, tā zeme, ko min mūsu kājas, ir tāda, tāda, tāda, tik bagāta un sveša, neko mēs nezinām, un nu jau atkal sāp sirds par visu to, ko nekad neuzzināšu, visi tie skaistie vārdi un pasaules, kuras nesaprotu, atkal jau pietrūkst dzīves, lai visu izdzīvotu. |
|
|
