aga -

09:52 am

Tas bija tāds pusaugu čigānelis, viņš iekārās man astē, vilkās līdzi un dīca:"Nu dai, davai, ja že znaju, u ķebja polnije karmani. U vseh že, smatri, kak u meņa!" Un sāka vilkt ārā no kabatām salocītas un saņurcītas naudaszīmes, aplipušas ar kabatas pūkām un sakusušām ledenēm. Viņš jau vairs nelūdza, viņš mētājās un dižojās. Un tad viņš izvilka oriģinālā plastmasā iepakotu vienreizējo plastamasas špricīti ar ļoti īsu un resnu adatu un taisījās sev durt. Es zināju, ka tur ir narkotikas. Viņš sāka vicināties un iedūra vienam sīcim turpat blakus. Es gribēju bēgt, bet nevarēju izlekt no orbītas un tad viņš iedūra man... Es jutu, kā manī satek smagme, saldi sīrupains vasks izplatās no dūriena punkta pa visu ķermeni, padarīdams manas kustības lēnas un negribamas.