nelasilasi - Grāmata

Maikls Kaningems. Miesa un asinis.

Meistarīgais vārdu vijējs Kaningems raksta par vienkāršiem cilvēkiem. Par to, kā viņi jūtas katrs sevī iekšā un to, kādas maskas viņi nēsā. Un par nespēju atrast patiesu kontaktu ar otru cilvēku; un par tomēr izmisīgo vajadzību pēc tā.

Par skarbām un skumjām, un slēptām lietām cilvēkos.

Grāmata ar nesamocītu kompozīciju, toties skaisti lietotu valodu.
Vārdu skaistums, jā, tas man tīk.


" Šī bija viena no dienām, kad viņš sēdēja uz lieveņa un skatījās. Sēdēja uz betona pakāpiena, kamēr gaiss kļuva zils un pildījās ar nakts putekļiem. Viņš vēroja vīriešus un sievietes, kuri steidzās pretim tam, kam ar viņiem jānotiek. "
/M.K./


" Vectēvam seja bija apmākusies kā kalnam."
/M.K./


" Viņš dzirdēja vienu garu putna kliedzienu, šausmu pilnu skaņu, kas nepārprotami bija jautājums. "
/M.K./


"Konstantīns vēroja nakts slepeno, nerimtīgo rosību, līdz nakts viņu aizmirsa, līdz viņa modrā klātbūtne bija pieskaitīta kopumam un viņš bija pievienojies klusumam, kas strāvoja augšup no zemes un sastapās ar citu klusumu, dziļāku, ledaināku, kas lija lejup no zvaigznēm. "
/M.K./