| |
[Sep. 12th, 2011|02:45 am] |
es nevaru izturēt kāpņutelpas vakaros
putekļainās čūskas spirinās vēnās
kā auksts ūdens nolīst man uz sejas
un es aizmiegu saplēstā zārkā
tagad guliet, kapu bērni
jūsu liktens ir jau skaitīts sen
cik gan daudz ir domāts, darīts
lai mūsu acīs iespīdētu saule, bļe
kas par mulsumu tavā vagīnā manāms
asinis un gļotas dzīvi kāri tver
kails es naktī eju gulēt
apģērbts sēžu tukšumā
kur gan tavi zvani, lielais
dievs, kas tālās debesīs
tālu tālu tavas rokas
līdz šejienei tiek tikai tava smirdīgā elpa |
|
|
