Kādā brīdī būs jāpiesēžas un jāuzraksta... Tik daudz, kas notika... Ja vien spētu atcereties visas tās lietas, par ko tika runāts, par ko tika smiets... Būs japieveršas pašhiptnozei...
Vēl tāda klusa asara acs kaktiņā... Vēl sirds trīs un prāts nemierigs... Bet tas nekas... Mēs visi atkal tiksimies... Drīzāk kā varētu šķist...
Redzēt pasauli smilšu graudā
Un debesis - savvaļas puķē;
Turēt bezgalību savā delnā
Un mūžību - katrā stundā
/Viljams Bleiks/